2025.gadā zinātne turpina mainīt mūsu izpratni par uzturu un tā ietekmi uz veselību. Tāpēc mums ir iespēja pieņemt lēmumus par uztura un dzīvesveida izmaiņām, lai uzlabotu veselību. Apkopoju galvenos ieteikumus un veselības ieguvumus, kā arī iespējamos riskus, ja tos ignorē, kas balsīti uz pēdējo gadu uztura zinātnes pētījumiem pasaulē.

Samazini ultra- apstrādatu pārtikas produktu patēriņu.
Šī produktu grupa ietver čipšus, desas, saldinātos dzērienus un gatavos ēdienus, kas bagāti ar cukuru, sāli un ķīmiskām piedevām, taču satur ļoti zemu uzturvielu daudzumu. Pētījumi liecina, ka šādu produktu patēriņš aizvien palielinās un veicina virkni veselības problēmu.
Riski: palielinās hronisku saslimšanu risks, paaugstinās iekaisuma līmenis organismā, pazeminās imunitātes aizsargfunkcijas, paaugstinās aptaukošanās, diabēta un sirds slimību risks.
Ievies "laika ierobežotu ēšanu" jeb fastingu ikdienā.
12:12- optimāls ikviena veselībai, neēšanas logu palielinot atkarībā no veselības mērķiem un uztura speciālista ieteikumiem.
Ieguvumi: uzlabota vielmaiņa, svara samazināšanās, uzlabota insulīna jūtība un cukura līmenis asinīs, uzlabojas miega kvalitāte un enerģija, ieguvumi zarnu trakta veselībai (tiek atpūtināts zarnu trakts), šūnu atjaunošanās.
Dzer pārdomāti!
Pārdomā, vai uzņem nepieciešamo ūdens daudzumu katru dienu. Limitē alkohola un saldināto dzērienu lietošanu ikdienā. Pētījumi liecina, ka 50% no ikdienā pieļaujamā cukura daudzuma mēs uzņemam ar saldinātiem dzērieniem vien, bet esam dehidrēti. Ūdens, tēja, svaigas sulas un fermentēti dzērieni ir labākas alternatīvas.
Ieguvumi samazinot saldinātos dzērienus: samazināts cukura līmenis asinīs, stabils enerģijas līmenis un uzlabota apetītes regulācija, uzlabots zarnu trakta mikrobioms (fermentēto dzērienu gadījumā).
Riski: liels saldināto dzērienu patēriņš veicina aptaukošanos un paaugstina diabēta risku.
Skaiti uzturvielas ne kalorijas!
Kaloriju skaitīšana ir strikta pieeja diētai un šāda pieeja nav ilgspējīga. Koncentrējoties uz kalorijām var aizmirst par svarīgajiem mikroelementiem, kas nepieciešami veselam ķermenim. "Ēd mazāk un kusties vairāk" īsti nestrāda, jo vairāk kustoties arī gribam vairāk ēst.
100g šokolādes ar 500 kcal dos īstermiņa prieku un tikpat strauju apetītes palielināšanos pēc brīža, turpretī sabalansēta 500kcal maltīte, kas ietver olbaltumvielas, veselīgos taukus un šķiedrvielas dos ilgstošu sāta sajūtu, enerģiju un regulēs apetītes hormonus.
Iekļauj uzturā plašu augu daudzveidību!
Zarnu trakta mikrobioma daidzveidība nu jau tiek prioritarizēta dažādu saslimšanu gadījumā. Augļi, dārzeņi, ogas, rieksti, sēklas, pilngraudi un pākšaugi ir barība mūsu zarnu trakta baktērijām.
Ieguvumi: Veselīgs zarnu trakta mikrobioms, uzlabota zarnu trakta darbību, vitamīni un minerāli, polifenoli, kas uzlabo imunitāti, samazināts dažādu hronisku saslimšanu risks.
Pievērs uzmanību olbaltumvielu kvalitātei, ne kvantitātei.
Eiropā kopumā olaltumvielu deficīta uzturā nav, taču svarīgi pievērst uzmanību olbaltumvielu avotu dažādībai un kvalitātei. Jāizvairās no pārstrādātas gaļas (desas, bekona, šķiņķa), kam ir augsts nitrītu, sāls un mākslīgo piedevu sastāvs. Aizstāj ar liesu gaļu, zivi un augu valsts olbaltumvielām, kas nodrišina arī šķiedrvielas, kas mūsu uzturā trūkst.
Riski: regulārs pārstrādātas gaļas patēriņš būtiski paaugstina zarnu un kuņģa vēža risku, lipīdu disbalansu, sirds un asinsvadu saslimšanas.
Ieguvumi: samazināts slimību risks, uzlabojas lipīdu kontrole.
Personalizēts uzturs
Jebkura cilvēka ķermenis, dzīvesveids un veselības mērķi ir unikāli. Personalizēts uzturs ir mūsdienu zinātnē pierādīta pieeja veselības uzlabošanā. Nav unikālas pieejas, kas der visiem. Uzturs jāpielāgo vecumam, simptomātikai, hronisku slimību riskam ģimenē, analīžu rezultātiem, reakcijām uz pārtikas produktu grupām un veselības mērķiem.
Personalizēts uztura plāns tiek sastādīts pēc konsulātcijas ar uztura terapeitu, un tam jābut integrējamam ikdienā, lai tam var sekot ilgtermiņā, un tas dotu pozitīvus rezultātus ilgtermiņa veselībai.
Comments